Saints Row 2
Moderator: Moderatori
Re: Saints Row 2
nu bet tev tak tas cietais ir piebāzts ar mūziku un attēliem,tāpēc jau spēles palēninās.
-
[AoD]Aleksis
- Nelabojams spameris
- Posts: 3891
- Joined: 25 May 2008, 14:05
- Location: Tepat.
Re: Saints Row 2
pirmo reiz kko tik ''gudru'' dzirdu 
, varbūt taisnība varbūt nē, bet fps pēc manām domām tas daudz neietekmē.
, varbūt taisnība varbūt nē, bet fps pēc manām domām tas daudz neietekmē.
-
[AoD]Kaspars
- Nelabojams spameris
- Posts: 1625
- Joined: 07 Feb 2008, 16:20
Re: Saints Row 2
Saints Row 2 - vai tiešām tik svēts?
Geimeris ir viens sarežģīts radījums - viņam nekad nav gana. Lai cik spēles katru gadu neiznāktu visdažādākajos žanros par visdažādākajām tēmām, mēs vienmēr gribam vēl un vēl, un vēl. Tā, lūk, tik tikko iznāca viens action/driving hīts, bet nav pagājis pat mēnesis, kad klajā nācis ir jau nākamais. Saucas tas "Saints Row 2". Paradoksāla spēle tāpēc, ka ir debija un turpinājums vienlaikus.
Open-ended gangsterdrāmas "Saints Row" otrā daļā ? līdz šim izstrādāta ekskluzīvi konsolēm ? nu ir pieejama arī personālajiem datoriem. Pār izstrādātāju galvām esot nākusi atklāsme, bet tai sekojusi vēlme paplašināt savu piekritēju pulku, piesaistot konservatīvos, mūžam neapmierinātos un viņu spēles piratējošos PC spēlmaņus. Nu ko ? viņu naivums ir mūsu labums. Bet piedāvātā spēle - patīkami salūzis divritenis, mīšanās uz kura sagādā neaprakstāmu baudu, lai arī pastāv risks nokrist un nolauzt kaklu.
"Saints Row" ir viens no tiem "Grand Theft Auto" seriāla kloniem, par kuru spēļu prese ir izteikusies visnotaļ atzinīgi. Kas ir jo svarīgi, zinot, ka "GTA" klonus vērtējot var uzticēties tikai profesionāļiem ? vidējam aritmētiskajam spēlnim pārāk liels ir kārdinājums sēt haosu, lai pēc pārdošanas apjomiem varētu spriest par spēles kvalitāti. Žanrs ir topā un kopē to visi, kam nav slinkuma un iztēles.
Varat nešaubīties: arī spēles otrā daļa ir "GTA" klons. No šī acīmredzamā fakta nav iespējams izvairīties un izlikties, ka tā nav, nozīmē mānīt pašam sevi. Tātad, klons. Nu un? No tā, ka cenšamies atdarināt izcilniekus nebūt nav jākaunas, tas drīzāk liecina par labu gaumi un esamību absolūtā atklātībā pašam pret sevi. Voilition saprot, ka nav tik talantīgs, cik Rockstar puiši, taču viņš par to nepārdzīvo, taisa savu spēli un izdara to diezgan pieklājīgā līmenī. "Saints Row 2" iespējams nav tik mākslinieciski augstvērtīgs kā paši zināt kura spēle, taču, ja runājam par tīru jautrību un fun factor, tad tai pēdējos gados nav daudz analogu.
Stils > dziļums
Turpinot analoģijas, ja "GTA 4" ir džeza kanāls, tad "Saints Row 2" ir tāds kā free-roaming action spēļu MTV. Stils te saprotamā kārtā ir neskaitāmas reizes vairāk kā reāla substance, un spēles autori lielāku uzsvaru liek nevis uz gangsteru pasaciņas stāstīšanu un nominālu skarbu reālismu, bet gan vistīrāko ?krutuma faktoru?. Tādējādi kamēr mūsu paziņa Niko Beliks ar laiku ieguva iespēju iemainīt iesvīdušo Abibas treniņtērpu pret uzvalku, "SR2" protagonists par kriminālajās gaitās iegūto naudu pērk sev jaunas šmotkas, tūnē mašīnu, uzlabo dzīvokļa inventāru un izdzīvo daudz ticamāku amerikāņu sapņa versiju, nekā Belika skarbi reālistiskajā stāstā. Praktiski ikviena komponente te ir pielāgota tam, lai spēlētājs varētu izpausties individuāli. Atceroties, cik svarīgi savulaik interneta forumu lietotājiem bija tajā pašā "GTA" apģērbt savu laimes lutekli, jāsecina, ka "Saints Row 2" pieejai būs ne mazums piekritēju.
Protams, te svarīgi ir tas, vai jums šāda Disnejlenda šķiet interesanta, vai arī nē. Tā sauktajā "GTA" klonu žanrā līdz šim bija tā: fun factor ir izstrādātāju prioritāte, bet par nopietnību gādā tādi reti dārgakmeņi kā Šekspīra traģikai tuvā "Mafia". Mafijas lomu nu ir ieņēmusi pati "Grand Theft Auto", kā rezultātā tīrākās jautrības nišu var aizpildīt zemākas raudzes kloni.
"Saints Row 2" gadījumā spēlei palīdz tas, ka tā ne tikai ir klons per se, bet arī tas, ka tā ir turpinājums. PC variantā, protams, tā tiek izdota pirmo reizi, taču autoriem ir bijis gana laika mācīties no savām kļūdām. Atšķirībā no kino industrijas mūsu lauciņā turpinājumi ir gluži kā otrais bērns ģimenē - pat ja no pirmā izaug huligāns narkomāns, tad vismaz ir iespēja mazo brāli izaudzināt par normālu cilvēku. "SR2" šajā ziņā ir daudz pārdomātāks - spēles procesa elementi, lai cik absurdi tie brīžiem arī nebūtu (te ir misija, kurā ar kravas auto ir jāapber pilsētā esoši objekti ar govju kakām...), vairs nav iekļauti gala produktā tikai ķeksīša pēc. Gluži otrādi - prātam neaptveramās izvirtības, kuras atļaujas izstrādātāji, ir kā radīt Stillwater pilsēteles garam. Tā ir trako paradīze, kas neatstāj vienaldzīgu, ja pats esi gana traks.
Svēts/ne tik svēts
Sižetiski spēle turpina pirmās daļas notikumus, tas ir ? joprojām centrā ir lokālās metropoles kriminālais andergarunds, kurā savstarpējās bandu izrēķināšanās epicentrā ir mūsu alter ego. Izdomātās pilsētas Stilvoteras ielās nekas nav mainījis arī pēc tam, kad pirmās daļas noslēgumā komatozes stāvoklī nonākušais galvenais tipāžs pēc pāris gadu dreifēšanas astrālā atgriežas šajā saulē un ir apņēmības pilns atgūt zaudēto.
Protams, nekāda tuvāka iepazīšanās ar oriģinālu, lai spēlētu "Saints Row 2", nav nepieciešama. tas arī būtu muļķīgi, zinot, ka uz personālajiem datoriem šī spēle debitē. Tādēļ jau pēc intro noskatīšanās spēlētājam tiek dota iespēja izveidot savu unikālu personāžu: tas var būt kā vīrietis, tā sieviete, piederēt jebkurai zināmajai rasei (izņemot elfus) un izskatīties kā Breds Pits, vai, kā jūsu padevīgā kalpa gadījumā, nedaudz aptaukojusies latīņamerikāņu mājkalpotāja. Iespējas ir plašas.
Nav ilgi jāgaida līdz mūs pielaiž pie smilšukastes, kurā varam nodarboties ar ko vien sirds tīk. Spēlei gan ir trīs diezgan izteiktas sižeta līnijas, taču jūs varat tās ignorēt. Patiesībā kolīdz atbrīvojam no aresta mūsu bijušo kriminālo kolēģi un varam piedalīties bandu karos, spēle pilnībā atsakās no jebkādas spēlētāja ierobežošanas. Salīdzinājumā ar "SR2" "GTA 4" ir lineārākais action industrijā.
Diemžēl no Rockstar ir aizlienēti ne tikai labākie spēļu elementi, bet arī sliktākie: "Saints Row 2" ir briesmīgs ports ar neaprakstāmi neērtām kontrolēm, briesmīgu interfeisu, nepārdomātu kameru un pēdējā laikā ļoti aktuālajām performances problēmām. Laikmetā, kad kārtīgiem PC geimeriem mājās stāv NASA nobālēt liekošs aparāts, izstrādātāji maldīgi uzskata, ka dzinēja optimizācija ir lieka greznība un mūsu turbīnas tos pavilks arī tāpat. Tā diemžēl nav: pat uz autora diezgan cienījamā agregāta spēle pamanījās lagot, kas izskaidrojams ar autoru dīvaino izvēli limitēt attēloto kadru skaitu pie cipara 30. Dīvaini, lai neteiktu vairāk.
Verdikts?
Lai cik dumja un kontroļu ziņā nepārdomāta spēle arī nebūtu, vislielākais jūsu padevīgā pārsteigums izpaudās pēc tam, kad tas attapās gūstot milzu baudījumu no "GTA" klona, kas pat necenšas būt ironisks, kas ne uz mirkli neatļaujas jokot smalki, kas ne uz brīdi necenšas būt par kaut ko vairāk kā vienkāršu, desmitkalsniekiem domātu haosa simulatoru ar tupiem jociņiem, prātam neaptveramiem hiphopa kultūras potēšanas apjomiem un MTV-paaudzes seklā dzīves stila slavināšanu. "Saints Row 2" ir vienīgais action gabals, kas liek izbaudīt garīgu degradēšanos. Katru sasodītu sekundi no tās!
?It? s just soooo fucking fun!? saka iekšējā balss un es nevaru tai nepiekrist.
Spēle, gluži kā "GTA IV", nespēj sekmīgi pārvarēt portēšanas problēmu uzstādītās barjeras. Tiesa, ja "Grand Theft Auto" ceturtā daļa tomēr fundamentāli ir izcila spēle, tad šīsdienas pacients ir nevesels jau kopš bērnības - "Saints Row 2" vienīgais trumpis ir milzu jautrība, kuru gūstam to spēlējot. Diemžēl, lai jautrība patiešām būtu... jautra, tai ir vienlaikus arī jābūt ērtai. Neveiklās kontroles nolemj spēlei aizkārpīties līdz knapam trijniekam ar plusu un tur arī palikt, ar asti kājstarpē domājot par to, kas tā varētu būt bijusi, ja PC versijas izstrādātāju roku leņķis būtu kaut necik taisnāks.
Avots : netgames.lv
Geimeris ir viens sarežģīts radījums - viņam nekad nav gana. Lai cik spēles katru gadu neiznāktu visdažādākajos žanros par visdažādākajām tēmām, mēs vienmēr gribam vēl un vēl, un vēl. Tā, lūk, tik tikko iznāca viens action/driving hīts, bet nav pagājis pat mēnesis, kad klajā nācis ir jau nākamais. Saucas tas "Saints Row 2". Paradoksāla spēle tāpēc, ka ir debija un turpinājums vienlaikus.
Open-ended gangsterdrāmas "Saints Row" otrā daļā ? līdz šim izstrādāta ekskluzīvi konsolēm ? nu ir pieejama arī personālajiem datoriem. Pār izstrādātāju galvām esot nākusi atklāsme, bet tai sekojusi vēlme paplašināt savu piekritēju pulku, piesaistot konservatīvos, mūžam neapmierinātos un viņu spēles piratējošos PC spēlmaņus. Nu ko ? viņu naivums ir mūsu labums. Bet piedāvātā spēle - patīkami salūzis divritenis, mīšanās uz kura sagādā neaprakstāmu baudu, lai arī pastāv risks nokrist un nolauzt kaklu.
"Saints Row" ir viens no tiem "Grand Theft Auto" seriāla kloniem, par kuru spēļu prese ir izteikusies visnotaļ atzinīgi. Kas ir jo svarīgi, zinot, ka "GTA" klonus vērtējot var uzticēties tikai profesionāļiem ? vidējam aritmētiskajam spēlnim pārāk liels ir kārdinājums sēt haosu, lai pēc pārdošanas apjomiem varētu spriest par spēles kvalitāti. Žanrs ir topā un kopē to visi, kam nav slinkuma un iztēles.
Varat nešaubīties: arī spēles otrā daļa ir "GTA" klons. No šī acīmredzamā fakta nav iespējams izvairīties un izlikties, ka tā nav, nozīmē mānīt pašam sevi. Tātad, klons. Nu un? No tā, ka cenšamies atdarināt izcilniekus nebūt nav jākaunas, tas drīzāk liecina par labu gaumi un esamību absolūtā atklātībā pašam pret sevi. Voilition saprot, ka nav tik talantīgs, cik Rockstar puiši, taču viņš par to nepārdzīvo, taisa savu spēli un izdara to diezgan pieklājīgā līmenī. "Saints Row 2" iespējams nav tik mākslinieciski augstvērtīgs kā paši zināt kura spēle, taču, ja runājam par tīru jautrību un fun factor, tad tai pēdējos gados nav daudz analogu.
Stils > dziļums
Turpinot analoģijas, ja "GTA 4" ir džeza kanāls, tad "Saints Row 2" ir tāds kā free-roaming action spēļu MTV. Stils te saprotamā kārtā ir neskaitāmas reizes vairāk kā reāla substance, un spēles autori lielāku uzsvaru liek nevis uz gangsteru pasaciņas stāstīšanu un nominālu skarbu reālismu, bet gan vistīrāko ?krutuma faktoru?. Tādējādi kamēr mūsu paziņa Niko Beliks ar laiku ieguva iespēju iemainīt iesvīdušo Abibas treniņtērpu pret uzvalku, "SR2" protagonists par kriminālajās gaitās iegūto naudu pērk sev jaunas šmotkas, tūnē mašīnu, uzlabo dzīvokļa inventāru un izdzīvo daudz ticamāku amerikāņu sapņa versiju, nekā Belika skarbi reālistiskajā stāstā. Praktiski ikviena komponente te ir pielāgota tam, lai spēlētājs varētu izpausties individuāli. Atceroties, cik svarīgi savulaik interneta forumu lietotājiem bija tajā pašā "GTA" apģērbt savu laimes lutekli, jāsecina, ka "Saints Row 2" pieejai būs ne mazums piekritēju.
Protams, te svarīgi ir tas, vai jums šāda Disnejlenda šķiet interesanta, vai arī nē. Tā sauktajā "GTA" klonu žanrā līdz šim bija tā: fun factor ir izstrādātāju prioritāte, bet par nopietnību gādā tādi reti dārgakmeņi kā Šekspīra traģikai tuvā "Mafia". Mafijas lomu nu ir ieņēmusi pati "Grand Theft Auto", kā rezultātā tīrākās jautrības nišu var aizpildīt zemākas raudzes kloni.
"Saints Row 2" gadījumā spēlei palīdz tas, ka tā ne tikai ir klons per se, bet arī tas, ka tā ir turpinājums. PC variantā, protams, tā tiek izdota pirmo reizi, taču autoriem ir bijis gana laika mācīties no savām kļūdām. Atšķirībā no kino industrijas mūsu lauciņā turpinājumi ir gluži kā otrais bērns ģimenē - pat ja no pirmā izaug huligāns narkomāns, tad vismaz ir iespēja mazo brāli izaudzināt par normālu cilvēku. "SR2" šajā ziņā ir daudz pārdomātāks - spēles procesa elementi, lai cik absurdi tie brīžiem arī nebūtu (te ir misija, kurā ar kravas auto ir jāapber pilsētā esoši objekti ar govju kakām...), vairs nav iekļauti gala produktā tikai ķeksīša pēc. Gluži otrādi - prātam neaptveramās izvirtības, kuras atļaujas izstrādātāji, ir kā radīt Stillwater pilsēteles garam. Tā ir trako paradīze, kas neatstāj vienaldzīgu, ja pats esi gana traks.
Svēts/ne tik svēts
Sižetiski spēle turpina pirmās daļas notikumus, tas ir ? joprojām centrā ir lokālās metropoles kriminālais andergarunds, kurā savstarpējās bandu izrēķināšanās epicentrā ir mūsu alter ego. Izdomātās pilsētas Stilvoteras ielās nekas nav mainījis arī pēc tam, kad pirmās daļas noslēgumā komatozes stāvoklī nonākušais galvenais tipāžs pēc pāris gadu dreifēšanas astrālā atgriežas šajā saulē un ir apņēmības pilns atgūt zaudēto.
Protams, nekāda tuvāka iepazīšanās ar oriģinālu, lai spēlētu "Saints Row 2", nav nepieciešama. tas arī būtu muļķīgi, zinot, ka uz personālajiem datoriem šī spēle debitē. Tādēļ jau pēc intro noskatīšanās spēlētājam tiek dota iespēja izveidot savu unikālu personāžu: tas var būt kā vīrietis, tā sieviete, piederēt jebkurai zināmajai rasei (izņemot elfus) un izskatīties kā Breds Pits, vai, kā jūsu padevīgā kalpa gadījumā, nedaudz aptaukojusies latīņamerikāņu mājkalpotāja. Iespējas ir plašas.
Nav ilgi jāgaida līdz mūs pielaiž pie smilšukastes, kurā varam nodarboties ar ko vien sirds tīk. Spēlei gan ir trīs diezgan izteiktas sižeta līnijas, taču jūs varat tās ignorēt. Patiesībā kolīdz atbrīvojam no aresta mūsu bijušo kriminālo kolēģi un varam piedalīties bandu karos, spēle pilnībā atsakās no jebkādas spēlētāja ierobežošanas. Salīdzinājumā ar "SR2" "GTA 4" ir lineārākais action industrijā.
Diemžēl no Rockstar ir aizlienēti ne tikai labākie spēļu elementi, bet arī sliktākie: "Saints Row 2" ir briesmīgs ports ar neaprakstāmi neērtām kontrolēm, briesmīgu interfeisu, nepārdomātu kameru un pēdējā laikā ļoti aktuālajām performances problēmām. Laikmetā, kad kārtīgiem PC geimeriem mājās stāv NASA nobālēt liekošs aparāts, izstrādātāji maldīgi uzskata, ka dzinēja optimizācija ir lieka greznība un mūsu turbīnas tos pavilks arī tāpat. Tā diemžēl nav: pat uz autora diezgan cienījamā agregāta spēle pamanījās lagot, kas izskaidrojams ar autoru dīvaino izvēli limitēt attēloto kadru skaitu pie cipara 30. Dīvaini, lai neteiktu vairāk.
Verdikts?
Lai cik dumja un kontroļu ziņā nepārdomāta spēle arī nebūtu, vislielākais jūsu padevīgā pārsteigums izpaudās pēc tam, kad tas attapās gūstot milzu baudījumu no "GTA" klona, kas pat necenšas būt ironisks, kas ne uz mirkli neatļaujas jokot smalki, kas ne uz brīdi necenšas būt par kaut ko vairāk kā vienkāršu, desmitkalsniekiem domātu haosa simulatoru ar tupiem jociņiem, prātam neaptveramiem hiphopa kultūras potēšanas apjomiem un MTV-paaudzes seklā dzīves stila slavināšanu. "Saints Row 2" ir vienīgais action gabals, kas liek izbaudīt garīgu degradēšanos. Katru sasodītu sekundi no tās!
?It? s just soooo fucking fun!? saka iekšējā balss un es nevaru tai nepiekrist.
Spēle, gluži kā "GTA IV", nespēj sekmīgi pārvarēt portēšanas problēmu uzstādītās barjeras. Tiesa, ja "Grand Theft Auto" ceturtā daļa tomēr fundamentāli ir izcila spēle, tad šīsdienas pacients ir nevesels jau kopš bērnības - "Saints Row 2" vienīgais trumpis ir milzu jautrība, kuru gūstam to spēlējot. Diemžēl, lai jautrība patiešām būtu... jautra, tai ir vienlaikus arī jābūt ērtai. Neveiklās kontroles nolemj spēlei aizkārpīties līdz knapam trijniekam ar plusu un tur arī palikt, ar asti kājstarpē domājot par to, kas tā varētu būt bijusi, ja PC versijas izstrādātāju roku leņķis būtu kaut necik taisnāks.
Avots : netgames.lv
-
[CW]Tornado
- Censoņa
- Posts: 212
- Joined: 01 Mar 2008, 22:38
- Location: Rīga
